Tu mani cel.

...un viņi dzīvoja laimīgi līdz balto kleitu nolika skapī un pušķi uzlika uz skapja. Baltā kleita, tā ar mežģīnēm, vienmēr pastāstīs stāstu, tā smaržos pēc Tās dienas burvības un Taviem sapņiem. Pušķis apklāsies putekļiem, jo to tik ļoti gribējās paturēt sev, jo tas bija tik ļoti kā es pati - gaisīgs, maigs un ar margrietiņām. Tas viss tā bija dienā, kad uzlikām parakstus uz papīra, kas teica, ka vairs neesam pāris valsts izpratnē, tas viss ir tā arī tagad, kad satiekamies un kopā iedzeram kafiju un pasmaidam viens otram. Tas bija. Tas bija skaisti, jaunības skurbumā un maija pavasara gaisā.

Es lepojos ar viņu. Pasakiet to saviem bijušajiem vīriem, draugiem. Tā ir lieliska sajūta, ka cilvēks, ar kuru dalīts prieks, arī pēcāk paliek Jūsu dzīvēs, nepaklājoties ar puteļiem, nepaliektot skapī. Visiem tas nestrādā, taisnība. Bet - nočukstiet pie sevis - es lepojos ar Tevi un sūtu Tev gaišas domas. Jo - viņi dzīvo - laimīgi.