Skūpsts

tas mirklis, kad Tu mosties... ir visskaistākais... kad ar lūpām modinu Tevi... kad Tavas acis paliek aizvērtas, bet Tavas lūpas atdodas manam skūpstam... tas ir mirklis, kas iepinās manos matos, savij dzīves...

tas mirklis, kad Tu iemiedz, ieaijājies sapņos, tas ir visskaistākais... kad pati vēl neatdodos sapnim, jo savam sapnim guļu cieši blakus...

Tas mirklis, kad satieku Tevi, sagurušu no darba, kad veries manī ar savām brūnajām, tik mirdzošām acīm, tas arī ir visskaistākais... tad mūsu lūpas no jauna satiekās un saskaras kā pirmo reizi, nezinādamas, ka ar vienu reizi apzīmogos divas sirdis...

tas mirklis, kad ķeru tavu skatienu ļaužu pūlī, tā zibinošā sajūta, ka gribu skriet Tavās rokās, kad noķer manas acis kā krītošas zvaigznes, tas mirklis.

mirklis ar Tevi, ir mana dzīve.