vakar

Es iemīlos klusumā Tevis dotajā

Manas lūgšanas neuzklausītas

Vēlmes nepiepildītas,

un visskaistākās dejas neizdejotas.

Es palieku, mainīgā - nemainīgā.

Tā, kura kritīs un celsies un pacels.

Tā, kura stāvēs stipra kā klints

un iemigsKā maza meitene Tavās rokās.

Naktij, tai bija spārniTā skrēja kā satrakojies zirgs,

Tā nakts - mūsējā, vienīgā un pēdējā.

Es aizmigu aijādama Tavu smaržu,

Smiedamās atmiņu pieskārienos.

Iemīlējusies un tik ļoti izmisusi.