Kādas puķes matos? Pirmās - margrietiņas.

Pavisam nedaudzas saulainas dienas un iesoļošu 30 gadnieku pulciņā. Vai šis slieksnis liek man pārvērtēt izdarītās izvēles un atskatīties uz sasniegto un nesasniegto? Protams, un kā vēl.

Lielās dzīves mīlestības. Tagad uzdrošinos tieši tā tās saukt. Tās bija lielas, tās bija vairākas, tās noteica un arī joprojām nosaka mana dzīves kuģa virzienu. Mans "lieliskais" vīrietis, mans "pāri okenānam" vīrietis un bērna tēvs. Un viņi citi. Katrs tik īpašs un katrs tik citādāks, bet visiem tomēr bijis kas kopīgs es. Tad nu - ieelpojiet puķu smaržu, uzkrāsojiet lūpas vai atraujiet alus pudeli, es to visu girbu Jums pastāstīt - kas zin, vai lai - smeļieties iedvesmu vai mācāties, kā nedarīt. :)

Kas gan ir galvā jaunai meitenei, kad tai pienāk 18 gadi? Visa pasaule pie kājām, visas durvis vaļā (cik mānīgi, be tomēr patiesi). Un tieši tā es pirmo reizi satiku viņu - no citas pasaules, bet ar saknēm no Latvijas. Karstasinīgs, uzstājīgs un "american" draudzīgs. Pienāca, uzlūdza uz deju - es pirmā no savām draudzenēm pielecu kājās un ieliku savu roku viņa rokā. Vasaras deja sākusies jūnija vakarā iestiepās līdz augustam, kad ar asarām acīs, es pavadīju viņu uz lidostu, viņš brauca uz savām mājām. Skaista mīlestība. Ļoti patiesa un nevainīga, es vēl tikai iepazinu pati sevi - ļāvos vējam, kur mani pūta, tur skrēju - dažreiz arī sienā. Tās bija jaunības trakās naktis - klubos līdz rīta gaismai, saules lēkts mājupceļā, kad arī kārtīgi izplūcāmies. Es liku matos margrietiņas ziedu, spiedu uz viņa lūpām karstus skūpstus - nedomājot par neko tikai to mirkli.

Mirklis. Vārds pats par sevi jau slēpj sevī noslēpumu par to īso burvības garšu. Un mirklī arī viss mainījās, kad slapjām acīm vēros debesīs, kur pacēlās viņa lidmašīna - sarakstīsimies, Tu atbrauksi pie manis ciemos, tad jau "we'll see"... Tajā dienā lija lietus, kad viņš aizbrauca, tenterēju mājās - slapja no visiem galiem, raudāju, ka mirklis - nu ir pagājis.

"we'll see" pienāca jau pavisam drīz. Sākotntnēji kaislīga sarakste lēnām sāka apsīkt, dzīve ierāva jaunajā skolā, jaunos draugos un sevis meklējumos. Karjeras izvēle, skolas izvēle - mazliet nepareizi, bet to nekad neesmu izvirzījusi par savu prioritāti - es gāju un joprojām turpinu iet savu ceļu, kur ir ļoti daudz sānu taciņas. :)

#dzive #puķes #laime #mīlestība